Latvijas ilgtoši realizētā tuvredzīgā enerģētikas politika, tostarp politiski lobētās disproporcionālās investīcijas dabasgāzes infrastruktūrā, šajā ģeopolitisko satricinājumu brīdī radījuši ‘perfektu vētru’ – pilnībā atsedzot ilgstoši ignorētos energonesēju piegāžu drošības un augstās importatkarības riskus, tostarp daļējo atkarību no Krievijas; būtisko cenu pieaugumu visos segmentos un augsto atkarību no tirgus svārstībām, kā arī līdz šim izteikti mazspējīgo valsts energoefektivitātes veicināšanas politiku. Vienlaikus Latvija – tostarp VAS “Latvijas valsts meži” – joprojām ik gadu eksportē koksnes biomasu un enerģētisko koksni vismaz 400 miljonu eiro apmērā (lielākoties uz Skandināviju), kas, savukārt, tiek plaši izmantota koģenerācijas stacijās.
Problēma
01
Latvijas Zaļais kurss. Definēt zaļo energopāreju (un plašākā kontekstā – Latvijas Zaļo kursu) kā prioritāru starpnozaru industriālo misiju ar mērķi veicināt industriālo vērtību ķēžu attīstību, kas vērstas uz Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanu, vietējas izcelsmes atjaunīgo energoresursu maksimāli plašu izmantošanu un proaktīvu plaša mēroga mājokļu siltināšanas un citu energoefektivtātes veicināšanas risinājumu programmas realizāciju. Latvijas Zaļā kursa realizācijā aktīvi izmantot starpnozaru līmenī efektīvi plānotu un koordinētu ES struktūrfondu finansējumu, kā arī Nacionālās attīstības bankas instrumentu.
02
Energoneatkarība un importa aizvietošana. Latvijas Zaļā kursa ieviešanā maksimāli izmantot Latvijā pieejamus, vietējas izcelsmes energoresursus, tehnoloģijas, ēku apdares materiālus un apstrādes rūpniecības produkciju – nevis aizvietojam importu no Krievijas ar importu no citiem reģioniem, ilgtermiņā turpinot izmantot gazifikācijas infrastruktūru vai to papildinot, bet gan vidējā termiņa nodrošinot tādas infrastruktūras investīcijas vai pārveidi, kas ļauj maksimāli izmantot vietējos resursus un risinājumus visā vertību ķēdē. VAS “Latvijas valsts meži” un “Latvenergo” stratēģiskajai sadarbībai, tostarp plānotā kopuzņēmuma darbībai jābūt primāri vērstai uz šo mērķu sasniegšanu, tostarp paplašinot sadarbības tvērumu arī uz koksnes biomasas un enerģētiskās koksnes plašāku izmantošanu elektrības un siltuma koģenerācijā (tai skaitā, TEC).
03
Energokooperatīvi. Aktīvi veicināt un ar labvēlīgiem ES struktūrfondu un Nacionālās attīstības bankas finanšu instrumentiem stiprināt energokooperatīvu un kopienu veidošanos, tostarp veidojot ekoloģiski ilgtspējīgu, aprites ekonomikas principos un Skandināvijas labākajās praksēs balstītu pilsētvides un dzīvojamā fonda attīstību.
04
Konsolidēti energoiepirkumi. Tiekties maksimāli konsolidēt un organizēt caurspīdīgus, starptautiskus un ražotājiem tieši vērstus centralizētus publiskos iepirkumus jebkādu veidu neaizvietojamiem importa energonesējiem (piemēram, LNG), tehnoloģijām (piemēram, vēja turbīnas vai saules paneļi/kolektori) un būvmateriāliem (piemēram, siltinājumam). Šādu konsolidētu iepirkumu rezultātā nodrošināt Latvijai nepieciešamo importa preču pieejamību elastīgos daudzgadu ietvara līgumos ar cenas pārskatīšanas, kvalitātes kontroles, piegāžu drošības un loģistikas mehānismiem, vienlaikus nodrošinot maksimāli zemu iepirkuma cenu.
Risinājuma autors: Kaspars Briškens