Risinājums #4

Vieda savienojamība

Ekonomikas attīstība

Problēma

Latvijas ilggadējais eksporta čempions – transporta nozare – šobrīd piedzīvo tektoniskas pārmaiņas, tostarp neilgtspējīgās tranzīta nozares sen prognozēto norietu. Vienlaikus gan infrastruktūras, gan pārvaldības, gan biznesa līmenī vērojamas ilgtermiņa strukturālas problēmas un izteikts visaptverošas stratēģiskas vīzijas trūkums. Latvijas infrastruktūras attīstību lielā nosaka nevis pati valsts, bet gan pieejamās ES struktūrfondu programmas. Nozares pārvaldība ir sadrumstalota (īpaši, salīdzinot ar Ziemeļvalstu efektīvajiem parvaldības modeļiem) ar augstu administratīvo neefektivitāti un vāju koordināju starp dažādiem transporta un digitālās infrastruktūras veidiem un kopējās ekosistēmas elementiem. VAS “Latvijas dzelzceļš” masveidā atlaiž darbiniekus, kam, cita starpā, ilgus gadus tika radīts iespaids par tranzīta nozares neievainojamību. Kā daļa no šīs ilgstošās specializācijas zemas pievienotās vērtības tranzīta ķēdes, milzīgu kravu kritumu piedzīvo arī lielās ostas, īpaši, Rīga un Ventspils. Digitializācijas un inovāciju ieviešanas ziņā vairākas transporta apakšnozares, īpaši, dzelzceļš, izteikti atpaliek no Ziemeļvalstīm un citiem ES līderiem. Visbeidzot, Rail Baltica ieviešana turpina ciest no institucionāliem interešu konfliktiem, Baltijas valstu domstarpībām, izteikta kompetences, kapacitātes un vīzijas trūkuma nozares ministrijas līmenī un starpresoriskas politiskās uzraudzības/stratēģijas trūkuma. Rezultātā sobrīd nopietni apdraudēta iespēja Rail Baltica veidot un nostiprināt par pilnvērtīgu ekonomiskās attīstības koridoru un Baltijas stratēģiskās savienojamības artēriju ar pārējo Eiropas Savienību.

 

01

Transporta pārvaldības restarts. Realizēt visaptverošu transporta nozares institucionālo reformu, tostarp pēc Ziemeļvalstu piemēra izveidot vienotu multimodālo infrastruktūras pārvaldītāju, kurā apvienot par dzelzceļa, ceļu, ostu, kā arī digitālās infrastruktūras pārvaldību atbildīgās kapitālsabiedrības/institūcijas.

02

Latvijas dzelzceļa un ostu nākotnes attīstība. Sadarbībā ar vadošajiem pasaules stratēģijas konsultāciju uzņēmumiem izstrādāt jaunu eiropeisku un nacionālo konkurētspēju stiprinošu biznesa modeli Latvijas dzelzceļam un lielajām ostām, tostarp iezīmējot arī ilgtermiņa sinerģijas ar Rail Baltica, kā arī nodrošinot konkurētspējīgu multimodāli integrētu un ekoloģiski ilgtspējīgu loģistikas risinājumu piejamību, veicinot efektīva un caurspīdīga pārvadājumu tirgus attīstību, stiprinot Latvijas pārvadātāju konkurētspēju Eiropas tirgū, kā arī nodrošinot ostu teritoriju efektīvu attīstību un dīkstāves teritoriju lietderīgu izmantošanu.

03

Rail Baltica ekonomiskā koridora attīstība. Precīzi un visaptveroši – starpnozaru formātā, kā arī iesaistot pārvadājumu, loģistikas un investīciju nozaru pārstāvjus – definēt Latvijas ilgtermiņa stratēģiskās intereses Rail Baltica projektā un Baltijas valstu un Eiropas Komisijas sarunās panākt izmaiņas projekta pārvaldības institucionālajā ietvarā, novēršot interešu konfliktus un stiprinot neatkarīgu profesionāļu un nakotnes lietotāju iesaisti projekta attīstībā. Apzinoties Rail Baltica pieaugošo ģeostratēģisko nozīmi, nekavējoties nodrošināt gan projekta koordināciju pārnozaru līmenī Latvijas ietvaros, gan aktīvu Latvijas pozīciju starptautiskajā līmenī, lai primāri nodrošinātu:
a) pilnvērtīga ekonomiskās attīstības koridora izveidi (tostarp veicinot proaktīvu nākotnes infrastruktūras komercializāciju, ieviestu vienotu, caurspīdīgu un institucionāli integrētu nākotnes infrastruktūras pārvaldības modeli, kā arī nodrošinot efektīvi funkcionējošu nākotnes pārvadājumu un investīciju tirgus izveidi bez dominējošo spēlētāju monopolstāvokļa radīšanas) un
b) “Dig Once” infrastruktūras sinerģiju sniegtās iespējas, vienlaikus ar dzelzceļa būvniecību šajā jaunajā infrastruktūras koridorā izbūvējot arī visu ilgtermiņā nepieciešamo pārrobežu digitālo (platjosla, 5G/6G mastu infrastruktūra) un enerģētikas infrastruktūru, reģionālos un industriālos pieslēgumus pamatlīnijai, kā arī drošības infrastruktūras savienojamības elementus.

Risinājuma autors: Kaspars Briškens