Latvijas nespēja saprātīgā termiņā sodīt amatpersonas par pārkāpumu izdarīšanu ir viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē tiesiskas valsts attīstību. Ekonomisko lietu tiesas izveide ir palīdzējusi novirzīt papildus resursus “balto apkaklīšu” noziegumu apkarošanai, taču sistemātiskas problēmas aizvien eksistē izmeklētāju kapacitātē, starpinstitucionālajā sadarbībā, datu pārvaldībā, publiskā sektora darbinieku iespējās un vēlmē celt trauksmi par iespējamu korupciju, krāpšanu un interešu konfliktiem.
Arī iedzīvotāju ieskatā korupcijas apkarošana Latvijā pagaidām nav efektīva. Pēc 2021. gada Globālā korupcijas barometra datiem, 30% iedzīvotāju uzskata, ka lielākā daļa valsts pārvaldes un pašvaldības darbinieku ir iesaistīti koruptīvās darbībās, savukārt 38% iedzīvotāju uzskata, ka korumpēti ir arī lielākā daļa Saeimas deputātu. Tāpat cilvēki par korupcijas gadījumiem neziņo – Latvijā to dara tikai 3%, salīdzinoši ar 21% vidēji ES.