Latvijā ir trūcis politiskās gribas efektīvi kontrolēt valsts un pašvaldību amatpersonas. Joprojām dzirdam par korupcijas shēmām arī ar politiķu iesaisti, kuru rezultātā tiek izsaimniekoti miljoniem eiro. Bet Saeimā vēl aizvien finansējums tiek dalīts, izmantojot “deputātu kvotas” bez skaidriem pārvaldības principiem. Rezultātā Latvijas valdības centienus apkarot korupciju kā efektīvus novērtē tikai 15% Latvijas iedzīvotāju (vidēji Eiropas Savienībā – 32%). Latvijas Korupcijas uztveres indekss pēdējos piecos gados nav būtiski uzlabojies. Dati rāda, ka ciešās saites starp Latvijas politiķiem un uzņēmējiem nemazinās, ka kukuļdošana saglabājas līdzīgā līmenī, un publisko resursu izlietošanas uzraudzība būtiski neuzlabojas. Tāpat Latvijā ir septītais augstākais iedzīvotāju skaits ES (63%), kas uzskata, ka valdību kontrolē šauras privātās intereses.
Problēma
01
Saeimas deputātu ētikas standartu pilnveide un neatkarīgs Saeimas audits. Lai efektīvāk varētu kontrolēt Saeimas darbu, ir nepieciešams restarts Saeimas deputātu uzraudzībai. Ir jāizveido jauns deputātu ētikas kodekss, un ievērojami jāpaplašina valsts kontroles pilnvaras, lai tā tieši varētu uzraudzīt arī Saeimas darbu. Jāmodernizē Saeimas mājaslapa un pieejamā informācija un dati par deputātu darbu un lēmumu pieņemšanas procesu.
02
«Savējo būšanas» izskaušana. Amatpersonām nepieciešams jauns interešu konfliktu novēršanas likums, kas pēc būtības, visaptverošāk un stingrāk regulē interešu konfliktu riskus, interešu deklarēšanas prasības un tvērumu un paredz atturošas sankcijas. Sistemātiski jāvērtē un jāpilnveido publisko personu iekšējo kontroles sistēmu un trauksmes celšanas kanālu darbība, lai likuma prasības risku novēršanā tiktu praktiski īstenotas. Jāatsakās no politiskiem lēmumiem par valsts iestāžu vadītāju atlases kārtību un pieņemšanu darbā.
03
Atklātība par ekonomisko interešu ietekmi uz politiku. Saeima jau ceturto gadu strādā pie jaunā lobēšanas likuma – tas beidzot ir jāpieņem. Svarīgi, lai likums paredz izveidot lobēšanas reģistru, tiek nodrošināti resursi tā efektīvai ieviešanai un uzraudzībai. Bez funkcionējoša reģistra jaunais likums nespēs nodrošināt godīgākus un atklātākus lēmumus.
Risinājuma autors: Liene Gātere