Latvijas profesionālā izglītība (PI) ir zaudējusi savu prestižu un nespēj pielāgoties 21.gs. darba tirgus izmaiņām. Kaut arī Latvija pēdējos 10 gadus šajā nozarē investējusi 1 miljardu eiro, nav sasniegts galvenais uzstādītais mērķis – tikai 39% pamatizglītības ieguvušo turpina izglītību PI, lai gan ES vidējais rādītājs ir 50%. Arī PI atskaitīto izglītojamo īpatsvars ir x2 lielāks nekā vispārējā izglītībā, un nespēja šo izglītības nozari modernizēt Latvijai draud ar neatgriezeniskām ekonomikas sekām.
Problēma
01
Darba vidē balstītās mācībās (DVB). Šādās programmās izglītojamie prasmes un zināšanas apgūst uzreiz, strādājot uzņēmumos. Atšķirībā no parastām praksēm, DVB ir intensīvākas, strukturētākas un plaši izplatītas Eiropas PI līdervalstīs Vācijā un Dānijā. Latvijai no šādas programmas būs divi galvenie ieguvumi: (1) strādājot lielākajos LV uzņēmumos, celsies iegūtās PI prestižs, (2) uzņēmumi aktīvāk iesaistīties mācību procesā, kas spēs nosegt pēdējos 10 gados zaudētos 23% no PI pedagogiem.
02
Sektoriālie izglītības fondi. Šobrīd 37% no ar PI saistītajiem izdevumiem nosedz ES fondi, kas nav paredzams ilgtermiņa finansējums. Tāpēc mums ir jāizveido DVB izglītības sektoriālie fondi, kuros sektora uzņēmumi iemaksā noteiktu summu DVB finansēšanai. Tā kā fondā veiktās iemaksas var atgūt, apmācot studentus savā uzņēmumā, šāds risinājums veicinās uzņēmumu investīcijas mācību programmās un studentu nodarbinātībā.
03
Dinamiska pielāgošanās darba tirgum. Jāievieš sistemātiska darba spēka pieprasījuma datu analīze, sadarbojoties ar DVB fonda uzņēmumiem. PI budžetu vietu piešķiršana jāveido atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un racionālai ģeogrāfiskai aptverei. Lai mazinātu atskaitāmo PI izglītojamo īpatsvaru, jāievieš atskaitāmo monitoringa sistēma un karjeras konsultāciju atbalsts.
Risinājuma autors: Edgars Klētnieks