Latvijas ekonomika šobrīd piedzīvo būtiskas strukturālas izmaiņas. Savu vēsturiski ļoti lielo ietekmi zaudējuši divi atjaunotās Latvijas nozaru flagmaņi – uz austrumu tirgiem orientētās dabas resursu tranzīta un ārzonas finanšu pakalpojumu nozares. Vienlaikus joprojām vērojams zems apstrādes rūpniecības īpatvsrs un augsta izejvielu proporcija eksportā (tostarp mežsaimniecības produktu segmentā). Latvijas iegudījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) 3,5 reizes atpaliek no ES vidējā un 5 reizes no Zviedrijas līmeņa. Lielā mērā šāda dinamika skaidrojama ar valsts stratēģiskā līmenī precīzi definētu industriālo prioritāšu un to mērķtiecīga atbalsta trūkumu, akli paļaujoties uz ‘tirgus’ mehānismu un līdz ar to ilgstoši pieļaujot neilgtspējīgu aktivitāšu un segmentu dominanci ekonomikas struktūrā. Šāda pasīva pieeja asi kontrastē ar vēsturiskajiem labākās prakses piemēriem un precedentiem, tostarp valstīs, kas veikušās straujus attīstības izrāvienus ar mērķtiecīgu un aktīvu valsts iesaisti ekonomiskās attīstības veicināšanā.
Problēma
01
Industriālā un inovācijas politika. Sadarbībā ar pasaules vadošajiem attīstības ekonomistiem izstrādāt visaptverošu, proaktīvu un misijorientētu industriālo un inovāciju politikas ietvaru, tostarp definējot prioritārās un īpaši atbalstāmās ekonomikas aktivitātes/segmentus (“nacionālos čempionus”) un pārnozaru industriālās misijas.
02
Nacionālā attīstības banka. Pilnvērtīgas nacionālās attīstības bankas izveide uz “Altum” bāzes, tostarp veidojot to kā ekonomikas transformācijas banku “nacionālo čempionu” atbalstam un pārnozaru stratēģisko misiju realizācijai, tostarp Latvijas Zaļā kursa veicināšanai. Attīstības bankas jānodrošina arī līdzsvarotāka ekonomikas reālā sektora finanšu pieejamība, tostarp perspektīvām augsta riska investīcijām prioritārajos segmentos.
03
Zemes nodoklis kā attīstības instruments. Zemes nodokļa politikas aktīva izmantošana teritoriāli līdzsvarotākas attīstības un zemes īpašumu efektīvākas izmantošanas veicināšanai un “dīkstāves” īpašumu atgriešanai ekonomikas apritē.
Risinājuma autors: Kaspars Briškens