Latvijas augstākās izglītības stāsts ir par nepiepildīto potenciālu. Pasaules universitāšu akadēmiskajā reitingā neviena Latvijas augstskola neierindojas top 600; arī pēc pētniecības rezultātiem Latvija atpaliek no ES vidējā. Diemžēl tā ir skaidra zīme, ka Latvijas augstākā izglītība nav konkurētspējīga Eiropā un pasaulē. Pēc Latvijas Bankas pētījumiem visbiežāk uzsvērtās Latvijas augstākās izglītības problēmas ir pārāk lielais augstskolu skaits, kvalitatīvu studiju programmu trūkums un vāja augstskolu pārvaldība. Samazinot augstskolu administratīvo tvērumu un dzēšot neizlietotās budžeta vietas, Latvijai ir iespēja novirzīt līdzekļus uz pētniecībā balstītu augstāko izglītību.
Problēma
01
Mērķēt uz izcilību. Latvijai jātiecas uz starptautisku izglītības un zinātnes izcilību un jāuzstāda ambiciozi mērķi skolēnu un augstskolu rezultātiem starptautiskos reitingos. 10 gadu laikā vismaz vienai augstskolai jāiekļūst pasaules top 100 reitingos, jāatbalsta zinātnes izcilības centru attīstība, kā arī jāveicina starptautiski konkurētspējīgu augstākās izglītības programmu veidošanās atsevišķās jomās.
02
Konkurētspējīgs mācībspēks. Jāceļ augstākās izglītības mācībspēka kvalitāti, atverot augstskolas ārvalstu pasniedzējiem, piesaistot spēcīgus pētniekus post-doktorantūras programmām. Universitātēm jākoncentrējas uz pētniecībā balstītu augstāko izglītību (RBL), nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu pētniecības personālam. Tāpat augstskolām jāpaplašina iespējas iegūt izglītību angļu valodā valsts apmaksātās augstskolās.
03
Atbalsts Latvijas jaunajiem talantiem. Latvijā aptuveni puse studentu strādā paralēli mācībām (ES vidēji – 35%). Konkurētspējīgās augstskolās studenti drīzāk pavada laiku lasot literatūru un iesaistoties pētniecības grupās, nevis strādājot kafejnīcās. Pēc Swedbank datiem, dzīvošanas izmaksas vienam Latvijas studentam ir ap 400 EUR mēnesī, kamēr vidēji no decentralizētām stipendijām un aizdevumiem iespējams iegūt tikai 200 EUR. Tāpēc mums ir nepieciešami valsts aizdevumi studentiem dzīvošanas izmaksām par vismaz 500 EUR mēnesī. Aizdevuma atmaksas nosacījumi būtu progresīvi atkarīgi no algas līmeņa pēc augstskolas absolvēšanas, līdzīgi kā Lielbritānijā.
Risinājuma autors: Edgars Klētnieks