Kopš 2012.g. ASV vēlēšanām, Kremlis de facto ir pieteicis informācijas telpas karu pret Rietumu pasauli. Šis ir asimetrisks karš, kurā mēs zaudējam, jo abas puses nespēlē ar vienādiem noteikumiem un līdzekļiem. Kremļa propagandas aparāts katru gadu aktīvi investē ap miljardu eiro, lai radītu televīzijas kanālus un troļļu fermas ar vienu galveno mērķi – sēt šaubas par patiesību un šķelt Rietumu, tostarp Latvijas sabiedrību. Kremļa veiksmīgās dezinformācijas sekas varam redzēt ASV un citu valstu vēlēšanās, vakcīnu skepticismā un tagad arī klajos melos par karu Ukrainā. Tāpēc jārīkojas ir tagad – Latvijai ir mērķtiecīgi jāaizsargā sava informācijas telpa.
Problēma
01
Latvijas sabiedriskais medijs krievu valodā.
Diemžēl, piekļūt bloķētajiem Kremļa propagandas kanāliem un interneta vietnēm ir viegli – pietiek ar satelītšķīvi, “Tricolor” kastīti vai VPN. Šādas metodes izmanto tieši tie Latvijas iedzīvotāji, kurus vissmagāk ietekmē manipulatīva informācija. Ilgtermiņa risinājums ir šajās mērķauditorijās izkonkurēt propagandas saturu ar bezmaksas reģionālo un satelīttelevīziju krievu valodā, kas izplatītu objektīvu informāciju.
02
Tehnoloģiju milžu regulēšana.
Facebook, Twitter, Tik Tok u.c. sociālie mediji ir neapzināti radījuši spēcīgāko radikalizācijas rīku vēsturē – personalizēšanas algoritmus. Troļļu fermas aģenti koordinēti izmanto šo algoritmu vājības, lai izceltu informācijas telpā savu saturu. Tāpēc mums ir jāiestājas par Eiropas Savienības līmeņa kritērijiem tehnoloģiju milžiem. Šiem uzņēmumiem ir jāizdomā, kā algoritmus padarīt caurskatāmus un mazāk agresīvus gala lietotājiem. Kā arī jāuzliek stingras prasības par viltus profilu, botu atpazīšanu un bloķēšanu, neuzliekot papildus autorizēšanās slogu īstiem lietotājiem.
03
Reģionāli pētnieciskās žurnālistikas centri.
Visos Latvijas reģionos, kur socioloģiskās aptaujas norāda uz pieprasījumu pēc Kremļa propagandas, jāizveido pētnieciskās žurnālistikas centri. To uzdevums būs radīt kvalitatīvu saturu un faktu pārbaudi, izmantojot vietējo televīziju, radio un drukātos medijus.
Risinājuma autors: Edgars Klētnieks