Gatavība moderniem militāriem apdraudējumiem

Latvija šobrīd nav gatava pilnvērtīgai valsts aizsardzībai pret moderniem militārajiem draudiem. Ukrainas pieredze Krievijas karā skaidri parāda, ka valsts ar vājākām militārajām spējām var pilnvērtīgi aizsargāt savu teritoriju, ja tā spējusi sagatavoties moderniem militārajiem konfliktiem.

Galvenais Latvijas izaicinājums ir plašas mobilizācijas rezerves jeb apmācītu armijas rezervistu trūkums. Lietuvā uzskaitē ir vairāk kā 90,000 apmācītu rezerves karavīru, Igaunijā – vairāk kā 60,000. Latvijā tādu ir tikai ap 6,000, turklāt liela daļa nav pilnvērtīgi apmācīti.

Līdzīgi, 21. gadsimtā ļoti svarīga ir valstu kiberaizsardzības kapacitāte. Ja Lietuva un Igaunija konsekventi ierindojas pasaules valstu kiberdrošības Top 10, Latvija šādos reitingos ir tikai ap 25 vietu. Tāpat, Latvijai pietrūkst moderns militārās tehniskas nodrošinājums. Lielai daļai individuālu vienību nav pieejams moderns ekipējums, un Latvijai pietrūkst spēcīga pretkuģu raķešu un prettanku ieroču arsenāla, kā arī sava gaisa aizsardzības sistēma.

Stiprākas mobilizācijas rezerves. Lai gan šobrīd zemessardzē ir reģistrēti vairāk kā 6,000 cilvēku, ekspertu aplēses par patieso labi sagatavoto rezervistu skaitu ir daudz mazākas. Lai palielinātu Latvijas mobilizācijas rezerves, nav obligāti jāievieš obligātais militārais dienests. Tā vietā jāmācās no Lietuvas un Igaunijas, kas ir spējuši ar dažādiem motivējošiem mehānismiem palielināt savu rezervistu skaitu. Piemēram, piedāvājot brīvprātīgu, apmaksātu viena gada dienestu par atalgojumu vai bonusiem, un tikai daļu iesaucot obligātā kārtā. Tāpat, Latvijai nepieciešams stiprināt rezervistu un zemessardzes militārās apmācības spējas, nodrošinot, ka katrs rezervists saņēmis vismaz 6-8 mēnešu apmācības. To var izdarīt, palielinot gan sagatavošanās kursu ilgumu, gan arī obligāti apmeklējamo mācību dienu skaitu.

Investīcijas Latvijas kiberdrošības stiprināšanai. Lai gan Latvijā veiksmīgi darbojas CERT institūts, lai kļūtu par Top 10 valsti kiberaizsardzībā, Latvijai valsts kiberaizsardzībai jātērē daudz vairāk kā 20 milj. eiro gadā. Ir jāīsteno programmas, kas darbam Latvijas aizsardzības labā mērķtiecīgi piesaista kvalificētus programmētājus un IKT speciālistus. Latvijai arī jāpaplašina mūsu aizsardzības spējas, lai stiprinātu visas valsts civilo sistēmu kibernētisko drošību. Latvijai armijai, savukārt, būtu jāveido atsevišķs kiberaizsardzības vads, kas veicinātu mūsu spēku spējas ielauzties un izjaukt pretinieku komandvadības ķēdes, kā arī efektīvi izmantot atvērto (OpenSource) izlūkošanu.

Militāro vienību gatavība modernai karadarbībai. Pieaugošais aizsardzības nozares budžets Latvijai primāri jāinvestē cilvēkos un ekipējumā, nevis tikai betonā. Labi bruņotām, mazām un mobilām kaujas vienībām jāveido Latvijas aizsardzības spēju stūrakmens. Nepieciešams stiprināt mazo vienību kaujas spējas, tām visām nodrošinot gan nakts redzamības ierīces, termovizorus, kā arī izlūkdronus. Tāpat Latvijas krasta aizsardzībai jāspēj veikt ne tikai novērošana, bet arī jāvar īstenot efektīvus prekuģu raķešu triecienus. Latvijas armijai jāveicina arī aeromobilitāte – helikopteru, kaujas helikopteru, kaujas dronu – pieejamība Latvijas armijā, vienlaikus attīstot arī pretgaisa aizsardzības sistēmu.

Risinājuma autors: Rasmuss Filips Geks

Risinājums #7

Gatavība moderniem militāriem apdraudējumiem

Problēma